Mēmele
Mēmele ir piemērota atpūtas tipa nobraucieniem ar visa veida laivām, t.sk. plostiem no agra pavasara līdz rudenim.
Nobrauciens kanoe pa Mēmeli viennozīmīgi ir ar atzīmi – komforts un relaksācija!
Laivošanas maršruti:
| Skaistkalne – Bauska | 2 dienas | 43 km | 9-11 h |
| Kurmene – Jaunsaule* | 2 dienas | 37 km | 7-9 h |
| Skaistkalne – Jaunsaule* | 1 diena | 20 km | 4-5 h |
| Kurmene – Skaistkalne | 1 diena | 17 km | 3.5-5 h |
*Finway laivas ieteiktais maršruts.
Svarīgākie pieturas (atskaites) punkti:
| km | m v.j.l. | |
| 62.3 | 35.3 | Kurmene |
| 58.0 | 30.9 | Apasčia upe |
| 46.7 | 27.0 | Skaistkalnes tilts |
| 26.0 | 19.9 | Jaunsaule |
| 14.7 | 16.4 | Žūru strauts |
| 10.2 | 14.6 | V.Plūdoņa muzejs |
| 1.3 | 11.1 | Bauskas tilts |
| – | 8.2 | Bauskas pilskalns, Pilskalna parks |
Mēmele ir Lietuvas un Latvijas robežupe, kas ir labākā no laivošanai izmantojamām upēm Zemgales un Sēlijas novados.
Šī upe ir bez izteiktām krācēm un ar stabilu kritumu visā tās garumā, kā dēļ tai ir raksturīgs stabils plūdums. Posmā no Kurmenes līdz Bauskas pilskalnam upes kritums ir 0.43 m/km.
Mēmelē ir tīrs ūdens – tā ir baudāma gan makšķerniekiem, gan ūdens prieku cienītājiem. Mēmeles dabiskai ainavai ir raksturīgi niedrāji un balto ūdensrožu stādījumi.
Skaistkalnē, Mēmeles upes labajā krastā ir apskatāma Skaistkalnes (agrākās Šēnbergas, no vācu val. – skaists kalns) muiža, kas celta historisma stilā no sarkaniem ķieģeļiem 19.gs.beigās. Pirmās Latvijas brīvvalsts laikā muižas ēkā iekārtota Skaistkalnes pamatskola, vēlāk – vidusskola. Interesentiem pieejami Skaistkalnes novadpētniecības materiālu fondi.
9 km attālumā no Skaistkalnes tilta Mēmele savu tecējumu turpina tikai Latvijas teritorijā, līdz ar to atstājot aiz sevis karoga krāsās greznotos robežstabus abos upes krastos.
Talāk 1,5 km attālumā Mēmeles labajā krastā būs redzams 1977. gadā izveidotais Jaunēmeles parks. 2001.g. tam par dendroloģiskiem stādījumiem ir piešķirts Dabas pieminekļa statuss.
Aiz apdzīvotās vietas Brunava Mēmeles upes kreisajā krastā būs redzams Aužeļu pilskalns. To veido trīsstūra zemesrags starp Mēmeli un tajā ietekošā strautiņa gravu. Zemes mēle ziemeļu galā pārrakta, tādējādi atdalot pilskalna plakumu ar divus metrus dziļu grāvi un četrus metrus augstu valni.
9 km tālāk Mēmeles kreisajā krastā atrodas V.Plūdoņa muzejs, kas izveidots 1968. gadā dzejnieka dzimtajās mājās „Lejenieki“, senā Zemgales lauku sētā.
MUZEJS ATVĒRTS:
MAIJS – OKTOBRIS
PIRMDIENA – PIEKTDIENA – 10:00 – 17:00
SESTDIENA, SVĒTDIENA – 10:00 – 16:00
Dzejnieka dzīvojamajā mājā var iepazīties ar tā daiļradi un mājas iekārtojumu, ratnīcā iespējams apskatīt ratu kolekciju, klētī – lauksaimniecības darba rīkus un tehniku. Mazos apmeklētājus gaida „Zaķīšu pirtiņa” un rotaļu laukums. Apmeklētāji var doties pastaigā pa Plūdoņa taku. Netālu atrodas kapsēta, kurā apglabāts dzejnieks un viņa tuvinieki.
Bauskas pilsētā no Mēmeles paveras skaists skats uz Bauskas pili. Pils izvietota gleznainā ainavā uz salas starp Mūsas un Mēmeles upi, netālu no vietas, kur, tām saplūstot, veidojas Lielupe. Bauskas pils ansamblis sastāv no divām daļām. Vecākā – Livonijas ordeņpils – ir celta 15. gadsimta vidū, bet līdz mūsdienām ir saglabājušās tikai drupas. Jaunākā – Kurzemes hercogu rezidence – tika uzbūvēta 16. gadsimta beigās. Celtne ir vienīgā daļēji saglabājusies Kurzemes un Zemgales hercogu Ketleru rezidence, kā arī vienīgais arhitektūras piemineklis Latvijā, kas ilustrē manierisma laika piļu arhitektūras un lietišķidekoratīvās mākslas izpausmes Kurzemes hercogistē.
Laivojot pa Mēmeli, bez pārgājienam nepieciešamā inventāra obligāti jāņem līdzi personu apliecinošs dokuments, ko var prasīt uzrādīt kaimiņvalsts robežsardze.